"Kad ir zināms, kā pasaulē patiesībā viss notiek, tad vairs nav iespējams par to rakstīt dzejas. Kad ir iepazīti rēgi un bijuši sakari ar velniem, tad beigu beigās tu vairāk baidies no saviem kreditoriem nekā no viņiem.
Es nonācu pārāk ciešās attiecībās ar dzīvi. Tā vairs nespēja mani apmānīt, ka viena lieta ir vairāk vērta nekā otra. Dienas gaisma un tumsa, draugs vai ienaidnieks - tas man apmēram ir viens un tas pats."
(Kārena Bliksena, "Sapņotāji". Viņa bija veca, traka dāņu rakstniece, kas mūža beigās dzēra tikai šampanieti.)
Un tā es te nāku - iepazīties ar saviem rēgiem un velniem, jo savus kreditorus, ha, es jau pazīstu. Un pazīšanās ar rēgiem ir tikpat svētīga lieta. Jo kad Ineta stāsta, tad dieviem, velniem, kritušiem eņģeļiem un dievgosniņām ir tik dažāda un tomēr tā pati seja. Jo viss ir viens.

Ilze Pole

Žurnāla Frank's galvenā redaktore.
www.frankshouse.lv